Table of Contents
ToggleSems Altmans: Mākslīgā intelekta jomā esam sasnieguši “singularitātes” brīdi — inteliģenta automatizācija no jauna definē progresu — RUI ZHI
“Roboti, iespējams, vēl nedominē mūsu ielās, un mākslīgais intelekts nav mūsu pastāvīgais pavadonis, taču mēs esam pārkāpuši slieksni: sistēmas tagad pārspēj cilvēkus neskaitāmos uzdevumos, eksponenciāli palielinot cilvēku produktivitāti. Grūtākā daļa? Pārvarēt zinātnisko plaisu, lai radītu tādus rīkus kā GPT-4 un o3. Tagad, kad viedā automatizācija nemanāmi integrējas industriālajā vidē, mēs stāvam uz jaunas ēras sliekšņa — tādas, kurā automatizācijas iekārtas attīstās no statiskiem rīkiem līdz kognitīviem partneriem,” 11. jūnija esejā rakstīja OpenAI izpilddirektors Sems Altmans.
Pēc Altmana teiktā, cilvēce ir nonākusi “singularitātes” sākumposmā — punktā, kur mākslīgais intelekts pārspēj cilvēka intelektu. Tas nav tikai tehnoloģisks pagrieziena punkts; tas ir pagrieziena punkts, kur saplūst viedā automatizācija un rūpnieciskā automatizācija, pārveidojot to, kā mēs projektējam, ražojam un ieviešam inovācijas. “Mēs esam pārkāpuši notikumu horizontu,” viņš uzsvēra. “Digitālā superintelekta uzplaukums ir sācies, un pārsteidzoši, tas ir kontrolētāks, nekā tika prognozēts zinātniskajā fantastikā.”
Singularitāte: maiga revolūcija, kuras pamatā ir automatizācija
Altmana perspektīva apstrīd dramatisko singularitātes “pēkšņās maiņas” naratīvu. Tā vietā viņš iztēlojas “maigu singularitāti” — pakāpenisku integrāciju, kurā mākslīgais intelekts uzlabo, nevis aizstāj cilvēka spējas. “Mēs jau dzīvojam neticamas digitālās inteliģences vidē,” viņš atzīmē. “Pēc sākotnējā šoka vairums ātri pielāgojas: no apbrīnas par mākslīgo intelektu, kas uzraksta rindkopu, līdz gaidīšanai, ka tas uzrakstīs romānu; no bijības par mākslīgo intelektu, kas nosaka medicīnisku diagnozi, līdz prasībai, lai tas izstrādātu zāles.”
Šī pāreja atspoguļojas industriālajā vidē. Piemēram, automatizācijas iekārtas: tās, kas kādreiz bija stingras, iepriekš ieprogrammētas mašīnas, tagad kļūst par inteliģentiem mezgliem savienotos tīklos. Rūpnīcas, kas aprīkotas ar mākslīgā intelekta vadītām sistēmām, var optimizēt ražošanas līnijas reāllaikā, robotizētām rokām “mācoties” vienai no otras, lai pilnveidotu precīzas metināšanas vai montāžas uzdevumus — taustāms piemērs tam, kā inteliģentā automatizācija pārveido industriālo automatizāciju.
Mākslīgā intelekta visaptverošā ietekme: no koda līdz rūpnīcām
Dati uzsver mākslīgā intelekta straujo ieviešanu: līdz 2025. gada maijam ChatGPT bija 800 miljoni aktīvo lietotāju nedēļā, un tā lietojumprogrammas bija dažādas — sākot no satura veidošanas līdz sarežģītai kodēšanai. Taču Altmans norāda uz dziļākām pārmaiņām: “2025. gadā parādījās “aģenti”, kas var veikt patiesi kognitīvus uzdevumus; veids, kā mēs rakstām datorkodu, nekad vairs nebūs tāds pats.” Tas attiecas arī uz ražošanu, kur rūpnieciskās automatizācijas sistēmas tagad izmanto mākslīgo intelektu, lai prognozētu iekārtu apkopi, samazinātu dīkstāves laiku un optimizētu efektivitāti.
“Fiziskā mākslīgā intelekta (MI) būtība ir nākotnes elektrība,” apgalvo Altmans, velkot paralēles ar to, kā elektrība pirms gadsimta pārveidoja rūpniecības nozares. “Tā darbinās katru mašīnu uz planētas,” tostarp automatizācijas iekārtas rūpnīcās, noliktavās un citur. Neuraverse projekts, kurā roboti dalās prasmēs kolektīvā intelektā, to spilgti parāda, kā rūpnieciskā automatizācija var attīstīties par pašpilnveidojošu ekosistēmu.
Orientēšanās singularitātē: riski un atbildība
Altmans atzīst likmes: “Simtiem miljonu lietotāju mērogā pat nelielas mākslīgā intelekta neobjektivitātes var radīt nopietnas sekas.” Viņš ierosina drošības pasākumus:
- Mākslīgā intelekta sistēmu saskaņošana ar cilvēku ilgtermiņa mērķiem, ne tikai īstermiņa vajadzībām.
- Jebkuras atsevišķas vienības centralizētas kontroles novēršana.
- Globālu diskusiju uzsākšana par ētisku mākslīgā intelekta izstrādi.
Rūpniecības nozarēm tas nozīmē nodrošināt, ka, integrējoties viedajai automatizācijai ar rūpniecisko automatizāciju, automatizācijas iekārtās un sistēmās tiek iebūvēti drošības pasākumi. “Mums ir jālīdzsvaro inovācijas ar atbildību,” viņš uzsver, “īpaši tāpēc, ka mākslīgā intelekta vadīti rīki kļūst par nozaru mugurkaulu.”
Nākotne: kad automatizācija definēs normalitāti
Raugoties nākotnē, Altmans prognozē, ka 2026. gads būs gads, kad mākslīgā intelekta sistēmas sāks atklāt jaunas zinātniskas atziņas, un 2027. gads būs robotu sākums, kas apgūs reālās pasaules uzdevumus. Līdz 2030. gadam "intelekts pats par sevi būs visuresošs", un mākslīgā intelekta vadīti risinājumi būs iestrādāti visā, sākot no veselības aprūpes līdz ražošanai.
Šajā nākotnē robeža starp intelektuālo un rūpniecisko automatizāciju izzudīs. Rūpnīcas automatizācijas iekārtas ne tikai izpildīs pasūtījumus; tās prognozēs piegādes ķēdes traucējumus, optimizēs enerģijas patēriņu un pat ieteiks dizaina uzlabojumus — tas viss ar mākslīgā intelekta palīdzību. "Brīnumi kļūst par rutīnu," novēro Altmans, "un pēc tam kļūst par pamatprasībām. Tas, kas šodien šķiet revolucionārs, rīt būs standarts."
Secinājums: Inteliģentā automatizācija kā Singularitātes katalizators
Kā uzsver Altmans, singularitāte nav tāls teorētisks notikums; tā atklājas, kā inteliģenta automatizācija pārveido industriālo ainavu. Kad automatizācijas iekārtas rūpnīcās mācās no mākslīgā intelekta algoritmiem, kad rūpnieciskās automatizācijas sistēmas paredz apkopes vajadzības pirms kļūmju rašanās, mēs redzam singularitātes taustāmo ietekmi.
“Jaunu brīnumu ātrums būs pārsteidzošs,” prognozē Altmans, iztēlojoties izrāvienus no augstas enerģijas fizikas līdz smadzeņu un datoru saskarnēm. Taču vislielākā pārmaiņa varētu būt saistīta ar to, kā mēs uztveram progresu: tas, kas šodien šķiet kā zinātniskā fantastika — mākslīgā intelekta vadītas automatizācijas iekārtas, kas revolucionizē nozares —, drīz kļūs par atskaites punktu.
Šajā jaunajā laikmetā automatizācijas iekārtas kļūst ne tikai par instrumentiem, bet arī par cilvēka intelekta paplašinājumiem, virzot mūs uz nākotni, kurā “singularitāte” ir nevis bijības mirklis, bet gan ikdienas realitāte, kad intelektuālās sistēmas uzlabo visas dzīves jomas. Kā norāda Altmans, mēs neesam tikai šo pārmaiņu liecinieki — mēs esam arhitekti, kas veido to, kā intelektuālā automatizācija definēs nākamo cilvēces progresa nodaļu. Jautājums nav par to, vai singularitāte notiks, bet gan par to, cik gudri mēs integrējam intelektuālo un rūpniecisko automatizāciju, lai veidotu tās gaitu.